Platīns (107,86 u) metāliskajā veidā nav īpaši toksisks, bet tā kompleksie sāļi, kas tiek izmantoti medicīnā onkoloģisko saslimšanu ķīmiskajā terapijā (cislatīns u.c.), ir ļoti toksiski ne tikai pret vēža, bet arī pret veselajām organisma šūnām. Šo preparātu lietošanas blakusefekti ietver kumulatīvo nefrotoksicitāti, kuņģa-zarnu trakta, aknu, asinsrades sistēmas apturēšanas simptomus un neirotoksiskumu.
Ekoloģiskajos pētījumos interese par platīnu saistīta ar platīna grupas elementu līmeņa paaugstināšanos apkārtējā vidē sakarā ar tā izmantošanu par transporta izplūdes gāzu tīrīšanas katalizatoru. Ceļa putekļos esošais platīns, nokļūstot cilvēka kuņģa-zarnu traktā, neveido nogulsnes un diezgan viegli tiek absorbēts. Tiek pieņemts, ka tā var veidoties šķīstošie hlorīdu kompleksi, kas ir potenciāli bīstami to toksisko un alerģiju izraisošo īpašību dēļ.
Daži savienojumi (piemēram, kofeīns) var pastiprināt platīna savienojumu toksisko iedarbību. Katalizatoru ražošanas, reģenerācijas un pārstrādes procesa darbiniekiem ir novērots paaugstināts platīna līmenis asinīs, urīnā un matos. Bet platīnam kā visiem platīna grupas metāliem ir ļoti augsta sensibilizējoša aktivitāte. Tāpēc cilvēkiem platīna rūpniecībā var rasties platinozes – saslimšanas, kas veidojas galvenokārt no palēninātā tipa paaugstināta jutīguma. Tas parādās kā bronhiālā astma, ādas un acu bojājumi un hipotalāmiskais sindroms. Ir novērota arī pavājināta imunitāte līdz pat sekundāra imūndeficīta attīstībai.
